Redziet, kādu [kāda veida] mīlestību mums ir dāvājis Tēvs, ka mēs tiekam saukti par Dieva bērniem. Un mēs arī esam! Šī iemesla dēļ, pasaule mūs nepazīst [nesaprot], jo tā nepazina [nesaprata] arī Viņu.

Mīļotie, mēs tagad esam Dieva bērni [piedzimuši no augšienes/ no Dieva] un vēl nav atklāts kādi tieši mēs būsim {kad Viņš atnāks}. Mēs zinām tikai to, ka tad, kad Viņš [Kristus] parādīsies [atnāks], mēs būsim tādi kā Viņš, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš īsti ir [Viņa patieso izskatu/ godību].

Un ikviens, kuram ir šī cerība [ilgošanās/ gaidas] uz Viņu [Kristu], ar to attīra [šķīsta] pats sevi, gluži kā Viņš [Kristus] ir tīrs [šķīsts].

Ikviens, kurš dara grēku, pārkāpj Dieva likumu [standartu/ būtību/ bauslību], jo grēks ir Dieva likuma [standarta/ būtības/ bauslības] pārkāpums.

Un jūs zināt, ka Viņš [Kristus] parādījās [tapa redzams/ atnāca miesā], lai paņemtu projām mūsu grēkus. Un Viņā [Kristū] nav grēka.

Tas, kurš paliek [turas] Viņā [Kristū], neturpina dzīvot grēkā. Tas, kurš turpina dzīvot grēkā, nav nedz redzējis Viņu [Kristu], nedz arī iepazinis [personīgi iepazinis] Viņu.

Bērniņi, lai neviens jūs neieved maldos – atzinību no Dieva saņem tas, kurš dzīvo [rīkojas] saskaņā ar Dieva prātu [gribu], gluži tāpat kā Viņš [Jēzus] dzīvoja [rīkojās] saskaņā ar Dieva prātu [gribu] un ir Dieva atzīts.

Tas, kurš dara grēku ir no velna [neslavas cēlāja Dievam/ Dieva apmelotāja/ nodevēja/ viltus tēla radītāja par Dievu/ nepatiesas informācijas sniedzēja par Dievu], jo velns grēkoja jau kopš paša sākuma. Šī iemesla dēļ, tika atklāts [parādījās] Dēls no Dieva, lai Viņš varētu iznīcināt velna darbus [radīto viltus ilūziju par Dievu/ netaisnību par Dievu/ viltus Dieva tēlu, kas neatbilst realitātei] {Jēzus parādīja to kāds Dievs ir patiesībā}.

Neviens, kurš ir jaundzimis [jaunpiedzimis] no Dieva, neturpinās dzīvot grēkā, jo nu viņā ir [mājo/ paliek] Dieva sēkla; viņš nevar turpināt dzīvot grēkā, jo viņš ir jaundzimis [jaunpiedzimis] no Dieva.

Šādā veidā parādās atšķirība starp Dieva bērniem [jaundzimušajiem no Dieva] un velna bērniem, proti – tas, kurš nedzīvo [nerīkojas] saskaņā ar Dieva gribu [kurš nemeklē Dieva prātu/ neinteresē kā patikt Dievam] tas nav no Dieva, kā arī tas, kurš nemīl savu brāli.

Šī ir ziņa [mācība], kuru jūs esat dzirdējuši jau kopš paša sākuma: mums ir jāmīl vienam otrs!

Neesiet kā Kains, kurš piederēja pie ļaunā un nogalināja pats savu brāli. Un kāpēc viņš nogalināja viņu? Jo viņa paša darbi bija ļauni [ļaunprātīgi/ skaudīgi], bet viņa brālis no tīras sirds rīkojās tā, kā juta, kā Dieva priekšā ir pareizi.

Neesiet pārsteigti, brāļi, ja pasaule jūs ienīst.

Mēs zinām, ka mēs esam pārgājuši [šķērsojuši robežu] no nāves uz dzīvību pēc tā, ka mēs mīlam savus ticīgos brāļus un māsas. Tas, kurš nemīl, aizvien paliek nāvē.

Ikviens, kurš ienīst [nicina] savu ticīgo brāli vai māsu ir slepkava {sirdī ir slepkava}, un jūs zināt, ka nevienā slepkavā iekšā nemājo dzīvība mūžīgā.

Mēs esam uzzinājuši, kas ir mīlestība pateicoties šim: Jēzus Kristus labprātīgi nolika pats savu dzīvību par mums {lai tā netiktu prasīta no mums, būdama taisnīga maksa par mūsu pārkāpumiem un vainām}. Un arī mums pienākas nolikt [atdot/ veltīt] savu dzīvību [dzīvi] par labu saviem ticīgajiem brāļiem un māsām.

Ja kādam ir materiālā labklājība un viņš redz ticīgo brāli vai māsu trūkumā, bet viņam nav žēlastības [līdzjūtības] palīdzēt, tad kā gan šādā cilvēkā var dzīvot [mājot] Dieva mīlestība?

Bērniņi, mīlēsim nevis vārdos un runā, bet gan ar darbiem [praktiskās darbībās] un patiesi [pa īstam/ nevis izliksimies, bet patiešām].

Šādi mēs zināsim, ka mēs piederam pie patiesības, un spēsim nomierināt savas sirdis [sirdsapziņu] Viņa [Dieva] priekšā:

ja mūsu sirds [sirdsapziņa] mūs nosoda [apsūdz/ mums ir vainas sajūta], tad Dievs ir vēl daudz pārāks par mūsu sirdsapziņu un Viņš zina itin visu.

Mīļotie, ja mūsu sirds [sirdsapziņa] mūs nenosoda [neapsūdz], tad mēs varam justies droši [būt ar atklātu/ tīru sirdi] Dieva priekšā,

Un tad mēs saņemsim no Viņa, lai ko arī mēs Viņam prasītu, jo mēs ievērojam Viņa norādījumus [mācību/ teikto] un darām to, kas Viņa acīs ir patīkams.

Un šis ir Viņa norādījums [pamācība/ noteiktais/ bauslis] – ticēt [likt paļāvību] uz Viņa Dēla, Jēzus Kristus, vārdu, un mīlēt vienam otru, gluži kā Viņš [Kristus] mums ir licis.

Tas, kurš ievēro Viņa [Dieva] norādījumus, paliek [ir/ dzīvo/ uzturas] Viņā [Dievā] un Dievs viņā. Un šādi mēs zinām, ka Viņš [Dievs] ir [mājo/ dzīvo] mūsos: caur to, ka Viņš mums ir iedevis [dāvājis] savu Garu.