Vēstule ebrejiem
1. nodaļa
Enģeļi un Dieva Dēls
Dievs, kurš vairākas reizes un dažādos veidos pagātnē caur praviešiem runāja uz mūsu priekštečiem [senčiem],
šajās pēdējās dienās ir runājis uz mums caur savu Dēlu, kuru Viņš ir iecēlis [nozīmējis] par visu lietu mantinieku, caur kuru Viņš arī ir izveidojis [radījis] visumu [pasaules].
Dēls ir Dieva godības spīdums [izstarojums] un Dieva būtības fiziskais tēls. Viņš ar Sava Vārda vareno spēku uztur visas lietas. Kad Viņš paveica [padarīja iespējamu] attīrīšanu no grēkiem un padarīja iespējamu brīvību no vainas, Viņš apsēdās pie labās rokas Majestātei augstībā.
Viņš kļuva tik daudzas reizes pārāks par eņģeļiem, cik daudzas reizes pārāks ir vārds, kuru Viņš ir iemantojis, par viņu vārdiem.
Kuram gan no eņģeļiem Dievs kaut reiz ir teicis:
“Tu esi Mans Dēls; šodien Es esmu kļuvis Tev par Tēvu”? Un atkal “Es būšu Viņam par Tēvu un Viņš būs Man par Dēlu”?
Un atkal, kad Dievs ieved savu Pirmdzimto šajā pasaulē, Viņš saka: "Lai visi Dieva eņģeļi dod Viņam godu [slavē/ atzīst/ godina Viņu].”
Par eņģeļiem Dievs saka: “Kurš gan ir tas, kurš ir darījis [izveidojis] eņģeļus kā garus [ne fiziskus/ ne materiālus] un savus kalpus [kalpojošos garus] kā uguns liesmas {bez ķermeņa, bez brīvās gribas, bet tikai lai pildītu savu funkciju, kam viņi ir radīti}.
Eņģeļi ir kalpojošie gari, bet Dieva Dēls ir nozīmētais valdnieks
Bet par Dēlu, Viņš saka: "Tavs tronis, ak Dievs, ir uz visiem laikiem [mūžīgs/ bezgalīgs] un Tavas valstības [karaļvalsts] scepteris [ar, kuru Tu valdi] ir pareizuma [tā, kas ir pareizi Dieva acīs] scepteris.
Tu esi mīlējis to, kas ir pareizs (Dieva acīs) [patiesību/ taisnīgumu] un esi ienīdis to, kas ir nepareizs (Dieva acīs) [ļaunumu/ nepatiesību/ netaisnību]. Tāpēc, Dievs, Tavs Dievs, ir svaidījis Tevi [iecēlis/ iesvētījis/ iezīmējis] ar prieka eļļu pāri par Taviem līdzgaitniekiem [vairāk nekā visus citus].”
Tāpat Viņš arī saka (par Dēlu): “Pašā pirmssākumā, ak Kungs [valdniek], Tu liki pamatus Zemei un debesis ir Tavu roku darbs.
Tas viss ies bojā [zudīs], bet Tu paliec; tas viss izdils [novecos/ nolietosies], gluži kā apģērbs.
Tu tos salocīsi [sarullēsi], gluži kā apmetni, un kā apģērbs tas viss tiks nomainīts {pret jaunu}. Bet Tu esi [paliec] tas pats [tāds pats] un Tavi gadi nekad nebeigsies.”
Kuram gan no eņģeļiem Dievs jebkad ir teicis “Sēdi pie Manas labās rokas līdz Es padarīšu Tavus ienaidniekus [tos, kuri Tevi ienīst] par paliktni zem Tavām kājām”?
Vai tad eņģeļi nav kalpojošie gari, kuri tiek sūtīti, lai kalpotu tiem, kuri iemantos glābšanu [dvēseles glābšanu]?