Mani dārgie bērniņi, es rakstu Jums šo tāpēc, lai jūs negrēkotu. Bet, ja kāds grēko, tad mums ir aizbildnis [starpnieks] Tēva priekšā – Jēzus Kristus, Dieva atzītais {Viņš ir bez vainas Dieva Tēva acīs/ atbilst Tēva būtībai, tāpēc var būt sadraudzībā/ vienotībā ar Tēvu un tāpēc Tēvs Viņu uzklausa}.

Viņš [Jēzus] Pats personīgi ir upuris, kurš Sevī remdē [uzņemas] Dieva dusmas par mūsu grēkiem [pārkāpumiem], un ne tikai mūsu, bet arī par visas pasaules grēkiem [pārkāpumiem].

Pēc šī mēs varam zināt vai esam iepazinuši Viņu – ja mēs pildām [darām/ ievērojam] Viņa norādījumus [mācību/ teikto].

Ja kāds saka: “Es pazīstu Viņu [Jēzu]”, bet nepilda [nedara/ neievēro] Viņa norādījumus [mācību/ teikto], tad Viņš ir melis un Viņš nedzīvo patiesībā [realitātē].

Bet tas kurš pilda [dara/ ievēro] Viņa vārdu [mācību/ teikto], tas ir cilvēks, kurā mīlestība uz Dievu ir kļuvusi pilnīga. Pēc šī mēs varam zināt, ka esam Viņā [Kristū]:

Tas, kurš apgalvo, ka ir Viņā [Kristū], arī lai dzīvo [dara/ rīkojās] tā, kā Jēzus dzīvoja [darīja/ rīkojās].

Mīļotie, es nerakstu jums jaunu pavēli [norādījumu/ rīkojumu/ bausli], bet gan senu, kas jums ir bijusi [ir tikusi dota] jau kopš paša iesākuma. Šī senā pavēle [norādījums/ rīkojums/ bauslis] ir tas pats vārds [mācība], kuru jūs jau iepriekš esat dzirdējuši {proti, “mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” 3. Mozus 19:18}.

Tomēr tas vienlaikus ir arī jauns {jauns, jo esošā bauslība ir izteikta jaunā formā “mīlēt Dievu un savu tuvāko”}. Jēzus īstenoja [parādīja dzīvē] šī baušļa [pavēles/ rīkojuma] patiesību [ko tas īsti nozīmē/ kā to izpildīt praktiski dzīvē], un to īstenojiet [dariet] arī jūs! Tumsa [morāls aklums/ mīlestības trūkums] jau izklīst [izgaist/ zūd] un patiesā gaisma jau spīd.

Ja kāds uzskata, ka viņš ir gaismā, bet savu brāli [ticīgo/ brāli Kristū] ienīst [mīl mazāk/ uzskata par zemāku/ mazvērtīgāku], tad viņš joprojām atrodas [ir] tumsā.

Tas, kurš savu brāli [ticīgo/ brāli Kristū] mīl, tas paliek gaismā un viņā nav pamata [cēloņa/ iemesla] klupšanai. {šeit parādās tas, ka lielākais klupšanas iemesls – mīlestības trūkums, jo Dievs ir mīlestība un ja cilvēka sirdī trūkst mīlestības, tad tur trūkst Dieva}

Bet tas, kurš savu brāli [ticīgo/ brāli Kristū] ienīst [mīl mazāk/ uzskata par zemāku/ mazvērtīgāku] atrodas tumsā un staigā [dzīvo] tumsā [neziņā/ morālā aklumā/ nesaprot Dievu līdz galam]. Viņš nezina uz kurieni viņš iet, jo tumsa ir padarījusi aklas viņa acis.

Es rakstu jums, mazie bērni,  jo jūsu grēki [pārkāpumi] ir tikuši piedoti caur Viņa vārdu.

Es rakstu jums, tēvi, jo jūs esat iepazinuši Viņu - kurš pastāv [eksistē/ ir] jau kopš paša pirmsākuma [pirms pasaules radīšanas]. Es rakstu jums, jaunieši, jo jūs esat guvuši uzvaru pār ļauno {un viņa radīto pasaules tēlu/ ilūziju, kurā viņš tur cilvēkus ieslodzītus maldos, ka viņi nevar saredzēt/ atrast dzīves patieso jēgu – patiesību un brīvību, ko piedāvā Kristus, to, ka mēs jau no paša sākuma tikām radīti, lai bez nosacījumiem mīlētu viens otru un tādā veidā Dievs varētu mājot mūsos un mēs Viņā}. Es esmu uzrakstījis jums, bērni, jo jūs pazīstat [zināt personīgi] Tēvu [Dievu].

Es esmu uzrakstījis jums, tēvi, jo jūs pazīstat [zināt personīgi] Viņu, kurš pastāv [eksistē/ ir] jau kopš paša pirmsākuma [pirms pasaules radīšanas]. Es esmu uzrakstījis jums, jaunieši, jo jūs esat stipri un Dieva vārds ir [mājo/ uzturas] jūsos, un jūs esat guvuši uzvaru pār ļauno {sātanam nav izdevies noturēt jūs aklumā un grēkā, lai panāktu, ka jūs nomirstat bez grēka atziņas un piedošanas. Jums ir izdevies izlauzties no sātana radītās pasaules ilūzijas un atrast ceļu uz mūžīgo dzīvību, kas dara jūs brīvus}.

Nemīliet pasauli vai to, kas ir pasaulē [pasaulīgās vērtības/ standartus/ kārtību]. {Šeit neiet runa par priekšmetiem/ lietām vai materiāliem objektiem, jo tie nav dzīvi un tiem nepiemīt ne “labs” vai “slikts”, ne “pareizs” vai “nepareizs”, jo tie ir priekšmeti, bet gan vairāk par pasaules normām, kārtību, vērtībām un par dzīves jēgu pasaulīgā izpratnē} Ja kāds mīl pasauli [pasaulīgās vērtības/ standartus/ kārtību], tad viņā nav Tēva [Dieva] mīlestības. {pasaule nepazīst Dievu un nezina Viņa mīlestību, tāpēc arī izvirza par vērtībām, standartiem un normām visu, kas nav Dievs, neskatoties uz to, ka tas nesniedz ne īstu piepildījumu, ne arī atbildes uz jautājumiem kāda ir dzīves jēga. Tas, kurš ir iepazinis Dievu un izjutis Viņa mīlestību, vairs nevar tēlot it kā Dievu nepazīst – tas, kuram ir atklājies pasaules Radītājs, vairs nevar tēlot, ka ir akls – tas būtu nožēlojami un necienīgi gan pret sevi, gan pret cilvēkiem apkārt, kuri varbūt meklē, gan arī pret Pašu Dievu}

jo viss, kas ir pasaulē – koncentrēšanās uz miesīgām vēlmēm [tieksmēm],  koncentrēšanās uz redzamo ar acīm [nebeidzamu priekšmetu/ mantu iegūšanu] un dzīves lepnums [augstprātība/ izrādīšanās par saviem sasniegumiem un mantu/ statuss pār citiem] – nav no Dieva, bet ir no pasaules [pasaulīgs/ nesaistīts ar Dievu/ tuvošanos Viņam].

Jo viss, kas ir [tiek izvirzīts par svarīgāko/ atzinīgi vērtēts] pasaulē - tieksme pēc fiziskas baudas, tieksme pēc visa, ko vien redzam ar acīm, un lepnumu par saviem sasniegumiem un īpašumiem – tas nenāk no Tēva [Dieva], bet ir no pasaules.

Un šī pasaule iet bojā līdz ar visām pasaulīgajām tieksmēm [kārēm/ vajadzībām], bet tas, kurš dara [meklē un pilda] Dieva gribu, tas paliek uz mūžiem [dzīvo mūžīgi].

Bērni, ir pēdējais laiks [beigu laiks] un kā jau jūs esat dzirdējuši, nāk antikrists. Jau tagad ir uzradušies [parādījušies] daudzi antikristi [kļuvuši par antikristiem]. Šis ir tas pēc kā mēs zinām, ka ir pēdējais laiks [beigu laiks]. {interesanti, ka par antikristiem tiek saukti arī cilvēki (gan šeit, gan 2. Jāņa 1:7). Saliekot kopā ar citām vietām varam redzēt, ka pastāv antikrista gars (1. Jāņa 4:3), kuram ir vara ietekmēt cilvēkus (Jāņa 8:44). Ārējās iezīmes ir šādas: cilvēks nespēj klausīties, ka Jēzus ir Dieva Dēls (Jāņa ev. 8:43), noliedz, ka Jēzus ir Dieva Dēls (1. Jāņa 2:22), noliedz, ka Jēzus ir Dievs – Glābējs, nācis miesā (2. Jāņa 1:7). Viņa mērķis ir padarīt cilvēkus aklus uz evaņģēliju/ dezorientēt, lai viņi ne tikai nespētu saprast evaņģēlija jēgu/ būtību (2. Korintiešiem 4:4) bet pat pretotos to saprast/ būtu aizspriedumaini jau pirms vispār saruna ir sākusies.}

Viņi izgāja no mūsu vidus, bet viņi nemaz nekad pa īstam nav bijuši mūsējie [līdzpiederīgie pie Kristus]. Jo, ja viņi būtu bijuši mūsējie [līdzpiederīgie pie Kristus], tad viņi būtu palikuši kopā ar mums. bet viņi aizgāja, lai kļūtu redzams, ka viņi visi nav mūsējie.

Turpretī jums – jums ir svaidījums [Svētais Gars] no Svētā [Dieva] un jūs visi zināt patiesību.

Es neesmu jums rakstījis tāpēc, ka jums trūktu zināšanu [izpratnes] par patiesību, bet gan tāpēc, ka jums tās [tā] ir, un tāpēc, ka no patiesības nenāk meli.

Kurš ir melis [maldinātājs/ falsificētājs], ja ne tas, kurš noliedz, ka Jēzus ir Kristus [Dieva Svaidītais/ Mesija/ Glābējs]? Tas ir antikrists, kurš noliedz Tēvu un Dēlu.

Tas, kurš noliedz Dēlu, tam nav arī Tēva; tas, kurš atzīst Dēlu [ka Jēzus ir Dieva Dēls], tam ir arī Tēvs.

Kas attiecas uz jums, tad tas, ko jūs jau no paša sākuma esat dzirdējuši, tas arī lai paliek [mīt] jūsos. Ja tas paliks [mitēs] jūsos, tad jūs arī paliksiet Dēlā un Tēvā.

Un šis ir tas apsolījums, kuru Viņš [Kristus] pats personīgi mums deva: dzīvība mūžīga.

Es esmu rakstījis jums šīs lietas par tiem, kuri cenšas jūs maldināt [apmānīt/ novest no ceļa/ aizmiglot jūsu acis].

Kas attiecas uz jums, tad Svaidījums [Svētais Gars], kuru jūs saņēmāt no Viņa, paliek [dzīvo/ mīt] jūsos, un jums nav vajadzīgs, lai kāds jūs mācītu. Bet Pats Svaidījums [Svētais Gars] jūsmāca par visām lietām, un Viņš ir patiess, un nav maldinošs. Un gluži kā Viņš [Svaidījums/ Svētais Gars] jūs ir mācījis - palieciet Viņā [Kristū].

Un tagad, bērniņi, palieciet Viņā [Kristū], lai tad, kad Viņš [Kristus] parādīsies, mēs varētu būt droši [atklātu sirdi/ tīru sirdsapziņu] un nekaunētos Viņa priekšā, kad Viņš atnāks.

Ja jūs zināt, ka Viņš ir labs un pareizs [taisnīgs], tad jūs arī zināt to, ka ikviens, kurš dara to, kas ir labs un pareizs Viņa priekšā, ir jaunpiedzimis no Viņa [jaundzimis no augšienes/ Svētā Gara].