Tas, kas [kurš] pastāvēja [eksistēja/ bija] jau pašā pirmsākumā [pirms pasaules radīšanas], ko [kuru] mēs esam dzirdējuši, ko [kuru] mēs paši ar savām acīm esam redzējuši, ko [kuru] mēs esam vērojuši un ar savām rokām taustījuši – tas ir Dzīvības Vārds.

Un Dzīvība kļuva redzama [saredzama/ atklājās miesā], un mēs to [Viņu] esam redzējuši un to apliecinām, un arī jums darām zināmu [paziņojam par] dzīvību mūžīgo [no mūžības/ bezgalības/ ārpus laika], kas [kura] bija [pastāvēja/ eksistēja] kopā [pie/ līdz ar] ar Tēvu [Dievu] un tika atklāta [parādījās/ kļuva redzama] mums.

Mēs darām jums zināmu [pasludinām] to [Viņu], ko mēs esam redzējuši un dzirdējuši tāpēc, lai arī jums varētu būt sadraudzība [vienotība] kopā ar mums. Un šī mūsu sadraudzība [vienotība], kas mums tagad ir - tā ir ar Tēvu [Dievu] un ar Viņa Dēlu Jēzu Kristu.

Mēs rakstām jums šo, lai šis mūsu prieks kļūtu pilnīgs {prieks būt par mūžīgās dzīvības mantinieku, ko piedāvā sadraudzība ar Jēzu Kristu. Un šis mūsu prieks kļūs pilnīgs, kad redzēsim, ka arī jūs kļūstat par mūžīgās dzīvības mantiniekiem līdz ar mums}.

Un tā ziņa [vēstījums], ko mēs no Viņa [Jēzus] esam saņēmuši un nu paziņojam [darām zināmu] jums ir šāda: Dievs ir gaisma un Viņā nav tumsas, it nemaz.

Ja mēs sakām, ka mums ir sadraudzība [kopība/ savienība] ar Viņu [Dievu], bet tomēr staigājam [dzīvojam] tumsā [paliekam grēkā/ aizsegā], tad mēs melojam un nedarām [nepraktizējam] patiesību.

Bet, ja mēs staigājam [dzīvojam] gaismā [atklātībā], gluži kā Viņš ir Gaisma, tad mums ir savstarpēja sadraudzība [līdzdalība/ kopība/ vienotība], un tad Jēzus – Viņa Dēla asinis, tīra mūs no ikviena grēka.

Ja mēs sakām, ka mums nav grēka [vainas/ pārkāpuma], tad mēs maldinām paši sevi un mēs nedzīvojam patiesībā [realitātē].

Ja mēs atzīstam Viņam savus grēkus [vainas/ pārkāpumus], Viņš ir uzticams un taisnīgs piedot mums mūsu grēkus [pārkāpumus] un attīrīt mūs no visas netaisnības.

Ja mēs sakām, ka neesam grēkojuši, tad pasniedzam [nostādām] Viņu par meli, un Viņa vārds nav mūsos.