No Paula, ne cilvēku norīkota vai sūtīta [vēstnieka/ apustuļa], bet gan Jēzus Kristus un Dieva Tēva, kurš uzcēla Viņu [Jēzu] augšā no mirušajiem,

un no visiem brāļiem, kas šeit ir kopā ar mani. Rakstām šo draudzēm Galatijas apgabalā, Grieķijā.

Lai jums labvēlība un miers no Dieva mūsu Tēva un Kunga Jēzus Kristus,

kurš atdeva pats Sevi par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu [izvilktu/ izvestu] no šīs ļaunās pasaules {atbrīvotu no piederības šai pasaulei, kura iet bojā}, saskaņā ar mūsu Dieva un Tēva gribu [vēlmi mūs glābt],

un kuram lai ir gods mūžīgi mūžos. Āmen!

Esmu pārsteigts [šokēts] cik ātri jūs pametat to, kurš, pateicoties Kristus labvēlībai, jūs ir aicinājis [pasaucis], un pievēršaties citam evaņģēlijam [labajai ziņai par iespēju glābt dvēseli] –

kas pat nav nekāds evaņģēlijs [labā ziņa par iespēju glābt dvēseli]. Ir acīmredzams, ka daži cilvēki jūsu vidū raisa nemieru un cenšas sagrozīt [izkropļot/ deformēt] patieso Kristus evaņģēliju [labo ziņu par iespēju glābt dvēseli].

Bet, pat ja mēs paši vai kāds eņģelis no debesīm, sludinātu [vēstītu] evaņģēliju [labo ziņu par iespēju glābt dvēseli], kas ir pretrunā ar to, ko mēs jau esam jums pasludinājuši [darījuši zināmu], tad lai viņš ir Dieva nolādēts!

Gluži kā mēs esam teikuši jau iepriekš, tāpat arī tagad es saku jums atkārtoti - Ja kāds sludina jums evaņģēliju [labo ziņu par iespēju glābt dvēseli], kas ir pretrunā ar to, ko jūs jau pieņēmāt, tad lai viņš ir Dieva nolādēts!

Vai es cenšos saņemt atzinību no cilvēkiem vai Dieva? Vai varbūt es cenšos izpatikt cilvēkiem? Ja es censtos izpatikt cilvēkiem, tad es nevarētu būs Kristus kalps.

Es apliecinu jums, brāļi, ka evaņģēlijs [labā ziņa par iespēju glābt dvēseli], kuru es jums pasludināju [darīju zināmu], nav nācis no cilvēkiem.

Man to nav mācījuši cilvēki un es to neesmu saņēmis no cilvēkiem, bet es to esmu saņēmis caur Jēzus Kristus personīgu atklāšanos man.

Jūs jau bijāt dzirdējuši par manu iepriekšējo dzīvi jūdu ticībā [jūdaismā], cik smagi [nopietni] es vajāju Dieva draudzi [aicinātos/ pasauktos/ izredzētos] un centos to iznīcināt.

Es progresēju [gāju uz priekšu] jūdaismā vairāk nekā daudzi mani vienaudži. Es ārkārtīgi dedzīgi aizstāvēju mūsu senču tradīcijas.

Bet, kad Dievam, kurš bija izraudzījis mani jau kopš manas mātes klēpja un Pats Savā labvēlībā, kuru es neesmu nekādi nopelnījis, mani aicināja, uzskatīdams par labu atklāt manī Viņa Dēlu,

lai es varētu Viņu sludināt [darīt zināmu] arī citu tautu pārstāvjiem [ne-ebrejiem/ pagāniem], es nesteidzos par šo konsultēties ar miesu un asinīm [citiem cilvēkiem],

nedz arī es gāju uz Jeruzalemi pie tiem, kuri bija saņēmuši šo pašu aicinājumu [Dieva izraudzīti nest evaņģēliju pasaulei/ norīkoti par apustuļiem/ vēstniekiem] jau pirms manis, bet gan devos uz Arābiju [mūsdienu Saūda Arābiju] un vēlāk atgriezos Damaskā, Sīrijā.

Tikai pēc trīs gadiem, es devos uz Jeruzalemi, lai tur iepazītos ar Kēfu, un paliku kopā ar viņu [pavadīju laiku kopā ar viņu] piecpadsmit dienas.

Bet tur es neredzēju [nesatiku] vairs nevienu citu Dieva aicināto nest šo pašu vēsti [apsutuli/ vēstnieku], kā vēl tikai Jēkabu, Jēzus brāli. {Jēkabs bija Jāzepa un Marijas dēls, bet atšķirība no Jēzus ir tāda, ka Jēzus ir Dieva Dēls, kurš piedzima Marijai vēl pirms viņa bija bijusi kopā ar Jāzepu. Vēlāk viņa sagāja kopā ar vīru Jāzepu un viņiem dzima bērni}

Es apliecinu jums Dieva priekšā, ka nekas no tā, ko es jums rakstu, nav meli.

Pēc tam [pēc piecpadsmit dienām Jeruzalemē] es devos uz Sīrijas un Cicīlijas [mūsdienu Turcijas] apgabaliem.

Jūdejas apgabalā esošajām Kristus draudzēm [Dieva aicinātajiem] es personīgi nebiju zināms [pazīstams].

Viņi bija tikai dzirdējuši ziņas: “cilvēks, kurš iepriekš mūs vajāja, tagad pats sludina ticību, kuru iepriekš centās iznīcināt.”

Un viņi godināja [slavēja] Dievu dēļ tā, ko Viņš [Dievs] ar mani bija izdarījis [manī bija paveicis].