Tas ko es cenšos pateikt ir šis - kamēr mantinieks vēl ir nepilngadīgs bērns, viņš savās tiesībās ne ar ko neatšķiras no verga [kalpa], lai gan faktiski viņam ir šīs īpašuma [mantojuma] tiesības.

Bet, kā nepilngadīgam bērnam, viņam ir pieskatītāji un aizbildņi, kuriem viņš paklausa [kas viņu uzrauga/ iegrožo/ skolo] līdz noteiktam laikam, kuru ir nolicis viņa tēvs.

Tā tas bija arī ar mums [gan ebrejiem/ gan pagāniem] pirms Kristus atnākšanas. Mēs bijām kā nepilngadīgi bērni, kuri gluži kā vergi tiek turēti [iegrožoti/ kalpināti] zem šīs pasaules spēkiem [reliģiskām mācībām/ filozofijām/ likumiem].

Bet, kad pienāca laiks, Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievietes, dzimušu zem Likuma [zem baušļiem/ Mozus dotajiem likumiem],

lai izpirktu zem Likuma [baušļiem/ Mozus dotajiem likumiem] esošos, lai mēs varētu tikt Dieva atzīti, kā Viņa piederīgie dēli [ieiet Dieva tuvībā].

Un tāpēc, ka nu jūs esat Viņa piederīgie dēli, Dievs sūtīja Viņa Dēla Garu mūsu sirdīs, kurš sauc “Abba, Tēvs!” {mēs tikām Dieva izpirkti no šīs pasaules un piederības šai pasaulei un caur jaunpiedzimšanu Svētajā Garā, mēs ieejam Dieva tuvībā, kā Viņa atzītie bērni, mūžīgās dzīvības mantinieki – jauni Garīgi cilvēki, kas tērpti nemirstībā}

Tā ka nu tu vairs neesi vergs, bet gan dēls [jaundzimušais Dieva ģimenē/ tuvībā]. Un ņemot vērā, ka tu esi dēls [jaundzimušais Dieva ģimenē/ tuvībā], tu esi arī Dieva īpašuma [mūžīgās dzīvības] mantinieks caur Jēzu Kristu.

Iepriekš, kad jūs vēl nezinājāt [nepazināt] Dievu, jūs bijāt vergi [kalpojāt] šīs pasaules spēkiem [reliģiskām mācībām/ filozofijām/ likumiem], kas nav nekādi dievi.

Bet tagad, kad jūs esat uzzinājuši [iepazinuši/ personīgu piedzīvojuši] patieso Dievu, jeb pareizāk sakot, kad Dievs ir atzinis jūs, kā tas nākas, ka jūs atkal griežaties atpakaļ pie šiem nevarīgajiem un bezjēdzīgajiem pasaules spēkiem [reliģijām/ filozofijām/ likumiem]. Jūs atkal gribat būt tiem vergi?

Jūs pat svinat [ievērojat/ atzīmējat] noteiktas dienas, mēnešus, gadalaikus un gadus! {ar domu caur to izpelnīties kādu atzinību no Dieva, it kā Dievam tas būtu vajadzīgs/ it kā Dievu varētu uzpirkt ar miesīgiem darbiem}

Es baidos, vai mani pūliņi dēļ jums nav bijuši velti!

Es lūdzu jums, brāļi un māsas, kļūstiet kā es [atbrīvojieties no jūdu rituālisma/ miesīgu tradīciju/ paražu verdzības], jo es esmu kļuvis kā jūs [kurš ir brīvs no šīm miesīgajām lietām]. Jūs nevienā brīdī neizturējāties pret mani slikti. {kad es pirmo reizi pie jums atnācu; nedariet to arī tagad}

Kad es pirmo reizi atnācu pie jums izstāstīt [pasludināt] evaņģēliju [labo ziņu par iespēju glābt dvēseli], kā jūs zināt, man bija miesas vājums.

Un, lai gan mana slimība jums bija īsts pārbaudījums, jūs tik un tā mani nenicinājāt, ne arī atraidījāt. Tā vietā, jūs uzņēmāt mani it kā es būtu eņģelis [sūtnis/ vēstnieks] no Dieva, it kā es būtu Jēzus Kristus pats personīgi.

Kur gan tagad ir palikusi jūsu toreizējā svētlaime [sajūsma/ glābšanas prieks] par kuru jūs bijāt tik gandarīti [pateicības pilni]? Es jums saku, jūs toreiz būtu izrāvuši sev acis un atdevuši tās man, ja tas būtu iespējams.

Vai tagad es esmu kļuvis par jūsu ienaidnieku dēļ tā, ka runāju jums patiesību?

Tie cilvēki kas jūs māca [viltus/ maldu mācītāji], ir ļoti ieinteresēti pārvilināt jūs uz savu pusi, bet tas taču nav nekas labs! Viņi tikai vēlas atraut jūs no mums, lai jūs kļūtu par viņu aizrautīgiem sekotājiem.

Ir labi būt dedzīgam laba [pareiza] mērķa dēļ vienmēr, ne tikai tad, kad es esmu pie jums.

Mani bērni, es atkal jūsu dēļ ciešu dzemdību sāpes, līdz Kristus pilnībā noformēsies jūsos,

Es vēlos kaut es tagad varētu būt pie jums un runāt savādākā tonī, jo esmu neizpratnē [apmulsis/ pārsteigts] par to, ko par jums dzirdu.

Sakiet man, kurš gan grib būt zem Likuma [zem/ pakļauts Mozus likumiem]? Vai tad jūs nesaprotat ko Likums saka?

Ir skaidri rakstīts ka Ābrahamam bija divi dēli – viens no verdzenes, bet otrs no brīvas sievietes [sievas].

Viņa dēls no verdzenes piedzima miesīgi [no viņa paša vēlmes], bet dēls no brīvās sievietes, piedzima, jo Dievs šo bērnu bija apsolījis [brīnums Dieva dots]! {miesīgi viņa brīvā sieva Sāra bija neauglīga un viņai nevarēja būt bērni, bet Dievs bija apsolījis, ka viņai piedzims bērns, jo Dievs pats no savas puses darīs brīnumu un dos jaunu dzīvību}

Šis kalpo mums par ilustrāciju, jo divas sievietes nozīmē divas derības. Viena derība [Vecā derība] ir no Sinaja kalna un tā bērnus paverdzina [tur verdzībā]. Tā ir Hagara. {Hagara bija Ābrahama verdzene, kura dzemdēja viņam pirmo dēlu Išmaelu}

Tagad Hagara nozīmē Sinaja kalnu Arābijas apgabalā un tā ir mūsdienu [fiziskā/ šīs pasaules] Jeruzaleme, jo Jeruzaleme un visi viņas bērni ir verdzībā [zem Likuma/ baušļiem/ Mozus dotajiem likumiem/ rituāliem/ tradīcijām].

Bet Debesu Jeruzaleme ir brīva un viņa ir mūsu īstā māte.

Par šo jau iepriekš tika rakstīts: “Līksmo, neauglīgā sieva, kas nav dzemdējusi bērnus! Dziedi dziesmu, skaļi sauc un priecājies. Tu, kas nekad neesi piedzīvojusi dzemdību sāpes; Jo pamestajai sievietei būs vairāk bērnu, nekā tai, kurai ir vīrs.” {Jesajas 54:1}

Tā ka jūs, brāļi, gluži kā Īzaks, esat bērni pēc apsolījuma [Dieva doti]. {dzimuši ne pēc cilvēka vēlmes vai miesīgas iegribas, bet jaunpiedzimuši no Dieva Gara (Jāņa ev. 1:13). Jaunpiedzimuši Svētajā Garā Dieva tuvībā – jauni Garīgi cilvēki, kas ir mūžīgās dzīvības mantinieki}

Un gluži tāpat kā toreiz, kad pēc paša miesīgās vēlmes dzimušais [no verdzenes Hagaras dzimušais dēls Išmaels] vajāja [apspieda/ mēģināja dominēt pār] dēlu, kurš bija dzimis darbojoties Gara spēkam [no neauglīgās sievas Sāras dzimušais Dieva apsolītais Īzaks], tāpat arī tas notiek tagad.

Bet ko saka raksti?  “Izdzen verdzeni un viņas dēlu! Verdzenes dēls nemūžam nedabūs daļu pie mantojuma, kurš pienākas brīvās sievas dēlam.” {1. Mozus gr. 21:10}

Tāpēc, brāļi, mēs neesam verdzenes bērni, bet esam brīvās sievas bērni! {bērni, kas dzimuši pēc Dieva gribas, darbojoties Gara spēkam, pēc Dieva vēlmes un apsolījuma. Tas nav mūsu pašu nopelns vai sasniegumi, bet uz ticības pamata dota Dieva dāvana}