Tāpēc es jūs aicinu, kā gūsteknis [pakļautais/ piederīgais] Kungā, dzīvot cienīgi [atbilstoši] aicinājumam, kuru jūs esat saņēmuši:

ar visu pazemību [pieticību] un maigumu, ar iecietību [noturību] pret dusmām, panest [paciest] vienam otru mīlestībā

un būt centīgiem [tiekties] saglabāt savstarpējo vienotību [kopību] Garā caur miera saiti.

Ir viens ķermenis [miesa/ ticīgo kopums] un viens Gars, un viena cerība [apsolījums/ rezultāts paļāvībai uz Kristu] uz kuru jūs esat aicināti, kad tikāt pasaukti;

viens Kungs [Valdnieks], viena ticība, viena kristība [pagremdēšanās];

viens Dievs un Tēvs visiem, kurš ir pāri visiem un cauri visiem, un iekšā visos.

Bet katram no mums ir tikusi piešķirta Dieva labvēlības dāvana [svaidījums] atbilstoši Kristus noteiktajam mēram [tam, cik mēs esam spējīgi ticībā/ paļāvībā uz Viņu uzņemt].

Tāpēc ir teikts: “Pacēlies augšā augstumos [debesīs], Viņš saņēma gūstā [savā varā] to, kas mūs sagūsta un deva dāvanas cilvēkiem.” {Psalms 68:18}

(ko gan citu var nozīmēt šie vārdi “Viņš pacēlās augšā”, ja ne tikai to, ka Viņš [Dievs/ Kristus] pirms tam bija arī nolaidies zemes zemākajās daļās).

Viņš [Dievs/ Kristus], kurš nolaidās lejā, ir tas pats Viņš, kurš atkal pacēlās atpakaļ augšā, virs visām debesīm, lai piepildītu visas lietas.

Un tas bija Viņš [Kristus], kurš deva dažiem būt par apustuļiem [vēstniekiem/ sūtņiem], dažiem būt par praviešiem [runāt no Dieva], dažiem būt par evaņģēlistiem [labo ziņu sludinātājiem], un dažiem būt par ganiem [rūpēties par Dieva cilvēkiem], un dažiem par skolotājiem [izprast Svētos rakstus un spēt tos saprotami skaidrot citiem],

lai aprīkotu visus Dieva cilvēkus [svētos/ atzītos] kalpošanas darbam, lai tie būvētu [celtu] Kristus miesu

līdz mēs visi nonākam līdz vienotībai ticībā un pilnīgai Dieva Dēla zināšanai [pazīšanai], līdz perfekta cilvēka stāvoklim - līdz mūsos ir Kristus visā Savā pilnībā.

Tad mēs vairs nebūsim, kā nenobrieduši bērni, kurus šurpu turpu mētā kā pa viļņiem un aizrauj dažādu mācību [doktrīnu] vēji, kuras balstītas cilvēku runas un domu izveicībā, maldu meistarībā [novirzīt no tā, ko Dievs uzskata par patiesu].

Tā vietā, mīlestībā runājot patiesību, ikkatrā lietā augsim Kristū pašā personīgi, kurš ir galva.

No Viņa visa miesa aug un pilnveidojas mīlestībā, caur katra individuāla locekļa pienācīgu [atbilstošu] darbu, kas tālāk sekmē visas miesas vienotību un turēšanos kopā vienā veselā.

Tāpēc es jums saku šo un liecinu par šo Kungā: “Nedzīvojiet vairāk tā, kā pagāni [ne-ebreji/ cittautieši] dzīvo, būdami tukši [bez izpratnes par dzīves jēgu] savā domāšanā.

Viņu izpratne ir aptumšota un viņi ir atsvešināti no Dieva dzīvības, jo viņi ir aizvēruši savus prātus un nocietinājuši savas sirdis pret Viņu [Dievu].

Notrulinājuši [pašattaisnojot] visu savu kauna izjūtu, viņi ir padevušies izlaidībai [nepiedienībai], lai darītu visu veidu netīrību, alkstot vēl un vēl [vienmēr izsalkuši/ bez mēra sajūtas].

Bet šis nav tas veids, kādā jūs iepazināt Kristu [atnācāt pie Kristus].

Ja tik tiešām jūs Viņu [Jēzu] esat dzirdējuši un esat tikuši Viņa mācīti [skoloti], jo patiesība ir Jēzū,

tad jums ir jānoliek malā savs iepriekšējais dzīvesveids [jāatsakās no tā], savs vecais “es”, kuru grauj [bojā/ iznīcina] tā mānīgās tieksmes [vēlmes/ iegribas];

lai tad jūs varētu tikt atjaunoti sava prāta Garā;

un lai jums varētu tikt uzvilkts virsū jauns “es” [jauna identitāte/ būtība], kurš ir radīts būt saskanīgs ar Dieva būtību [pielāgots Dieva būtībai] - pareizs Dieva acīs un Viņa atzīts [svēts].

Tāpēc ikkatram no jums ir jānoliek malā nepatiesība un ir jārunā patiesība ar savu tuvāko, jo mēs esam daļa viens no otra [daļas no viena vesela].

“Esot dusmās, neizdariet grēku!” Nepalieciet dusmās ilgāk par saules rietu un

un nedodiet velnam [pretiniekam] iespēju nostiprināties [pieķerties/ ieņemt vietu/ iespēju].

Tas, kurš ir zadzis, lai vairs nezog, bet lai strādā un dara kaut ko lietderīgu ar savām rokām, lai viņam būtu kaut kas ar ko dalīties ar tiem, kam trūkst [vajadzīga palīdzība].

Lai no jūsu mutēm nenāk neviens slikts [bezvērtīgs/ tukšs] vārds, bet tikai tas, kas ir labs, lai celtu augšā [stiprinātu/ būvētu] to, kuram ir vajadzība un lai sekmētu Dieva labvēlības nākšanu pār tiem, kuri klausās.

Un neapbēdiniet [neaizvainojiet] Dieva Svēto Garu ar kuru jūs tikāt apzīmogoti glābšanas dienai.

Atbrīvojieties no visa iekšējā rūgtuma [asuma], aizkaitināmības, impulsīvām dusmām, ķildošanās un patiesības grozīšanas, kā arī visa, kas ir ļauns [nepareizs].

Esiet noderīgi viens otram un ar maigu sirdi viens pret otru, piedodami viens otram, gluži tāpat kā Dievs Kristū piedeva jums.