Un arī jūs Viņš padarīja dzīvus; jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos,

kuros jūs reiz staigājāt [dzīvojāt], saskaņā ar šīs pasaules gaitu [kursu/ ritējumu], saskaņā [būdami pakļauti] ar valdnieku, kuram ir vara neredzamajā telpā - garu, kurš šobrīd darbojas Dievam nepadevīgajos [nepiekāpīgajos/ nepakļāvīgajos] bērnos.

Tādi reiz bijām mēs visi, dzīvodami savas miesas iekārēs [būdami vergi savām fiziskajām kārēm], arvien izdabādami savas miesas un prāta tieksmēm, dabiski būdami Dieva dusmības bērni, gluži kā visi pārējie [visa cilvēce/ pasaule].

Bet dēļ Savas lielās mīlestības pret mums, Dievs, kurš ir bagāts žēlastībā [žēlsirdībā],

pat tad, kad mēs vēl bijām miruši [dzīvi miroņi] savos pārkāpumos, padarīja mūs dzīvus [atdzīvināja] kopā ar Kristu. Nepelnīti jūs tikāt izglābti, pateicoties Dieva labvēlībai, kā dāvanai.

Dievs uzcēla mūs augšā [uzmodināja] no mirušajiem {dzīvajiem miroņiem} [darīja mūs garīgi dzīvus] un nosēdināja mūs [deva vietu] debešķīgajās telpās [neredzamajā/ garīgajā sfērā] Kristū Jēzū,

lai laikos, kas nāk [nākamajā pasaulē/ mūžībā] Viņš varētu rādīt mums Savu neizmērojamo labestību un laipnību Jēzū Kristū.

Jūs tikāt izglābti [attaisnoti/ Dieva atzīti] pamatojoties uz jūsu ticību [dēļ tā, ka pilnībā noticējāt Jēzus Kristus paveiktajam darbam/ grēku parāda izmaksai jūsu vietā], kā rezultātā saņēmāt nepelnītu apžēlošanu – tas nav jūsu nopelns, bet gan dāvana no Dieva.

Tā [glābšana/ attaisnošana] nav sasniedzama ar darbiem, tā ka nevienam nav pamata lielīties [būt augstprātīgam/ lepnam par sevi/ saviem sasniegumiem].

Mēs esam Dieva daiļdarbs [meistardarbs/ šedevrs] – radīti no jauna Kristū Jēzū, labiem darbiem, kurus Dievs jau iepriekš [pirms mūsu dzimšanas] sagatavoja [nolika] priekš mums, lai mēs tajos staigātu [dzīvotu].

Tāpēc atcerieties, ka iepriekš jūs, kuri miesīgi esat dzimuši pagāni [cittautieši, ne-ebreji] un tikāt saukti par “neapgraizītajiem” ar tā saucamo fizisko apgraizīšanu (kura tika veikta fiziski ar cilvēku rokām) -

tajā laikā [iepriekš] bijāt nošķirti no Kristus [bez daļas pie Glābēja/ bez cerības uz glābšanu], atsvešināti no Izraēla sadraudzības [kopības] un svešinieki derībai, kura garantē apsolījumus – bez cerības un bez Dieva šajā pasaulē.

Bet tagad, Kristū Jēzū, jūs – kuri reiz bijāt tālu prom {no Dieva un Viņa apsolījumiem}, nu caur [iekš] Kristus asinīm, esat jaunpiedzimuši klāt [caur jaunu piedzimšanu esat ienākuši Dieva ģimenē, tādējādi, kļūstot par mantiniekiem Viņa apsolījumam].

Mūsu miers ar Dievu ir Viņš [Kristus] pats personīgi. Viņš ir pieveda pie Dieva abus – gan ebrejus, gan cittautiešus [ne-ebrejus/ pagānus], kā vienu tautu, tajā brīdī, kad savā ķermenī pie krusta, Viņš iznīcināja starpsienu, kas mūs - kā vienus, tā otrus, šķīra no Dieva.

Viņš to izdarīja, lai pieliktu galu Likuma [bauslības] sistēmai ar tās rīkojumiem [noteikumiem] un doktrīnām, un tāpēc, lai no abiem [gan ebrejiem, gan cittautiešiem] radītu iekš Sevis [Sevī] jauna tipa cilvēku [Svētajā Garā dzimušu cilvēku/ jaunu tautu], tādējādi, panākot mieru un

pieskaņojot gan vienu, gan otru [gan ebreju, gan cittautieti/ pagānu] Dievam - kā daļas no vienas kopīgas [veselas] miesas, caur krustu, caur kuru Viņš iznīcināja ienaidu (starp cilvēku un Dievu).

Atnācis Viņš sludināja mieru [labās ziņas par miera izlīgumu ar Dievu] jums, kuri bijāt tālu prom [cittautiešiem/ ne-ebrejiem] un mieru tiem, kuri bija tuvu klāt [ebrejiem, kuriem jau bija iespēja ņemt daļu pie Dieva apsolījuma].

Pateicoties Viņam [Kristum], mums abiem [gan ebrejam, gan cittautietim] ir piekļuve Tēvam caur vienu Garu [caur Svēto Garu/ caur Garīgu iedzimšanu Dieva ģimenē, tādējādi nonākot Viņa klātbūtnē].

Tāpēc jūs vairāk neesat svešinieki un cittautieši, bet gan līdzpilsoņi līdz ar Svētajiem [Dieva atzītajiem/ Garā dzimušajiem] un nu esat Viņa piederīgie [pilntiesīgi Dieva ģimenes locekļi pēc dzimšanas],

Viņa nams [ģimene] tiek veidots [radīts/ būvēts] pamatojoties uz apustuļiem un praviešiem [sludinātajām liecībām par Jēzu Kristu], un tā pamatakmens [stūrakmens/ pamata balsts] ir Jēzus Kristus pats personīgi.

Viņā viss nams [tā daļas/ mēs] tiek savienots [turas kopā] un aug [veidojas] par vienu kopīgu svētu templi Kungā [Dievā].

Un Viņā [Kristū] arī jūs [cittautieši] tiekat pievienoti klāt [iedzimstat] pie šī nama [mājokļa/ dzīvesvietas/ tempļa], kurā dzīvo [uzturas] Dievs caur Savu Garu [Svēto Garu].