Dievs pastāvēja jau pirms laika iesākuma, pirms tika radīta telpa, laiks un matērija. Pirmā Mozus grāmata sākas ar vārdiem:
“Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” ... Un Dievs teica: „Lai top gaisma!”, un gaisma tapa.
Tas nozīmē, ka Dievs nav daļa no radības. Viņš pastāvēja jau pirms laika, telpas un matērijas. No Viņa gribas radība nāca esamībā, un viss, kas pastāv, savu sākumu ir saņēmis no Viņa.
Dievs — cilvēka Radītājs
Cilvēks nav nejaušs dabas notikums. Pirmajā Mozus grāmatā ir rakstīts, ka Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības, un “iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu”, tā ka cilvēks kļuva dzīvs.
Tas nozīmē, ka cilvēka dzīvība nav tikai bioloģiska parādība. Cilvēks ir radīts attiecībām ar Dievu. Viņš nes sevī Radītāja nospiedumu, un tāpēc viņš meklē jēgu, patiesību, taisnību un dzīvību, kas ir lielāka par viņu pašu.
Jāņa liecības sākumā ir teikts, ka caur Vārdu viss ir tapis un ka bez Viņa nav tapis nekas no tā, kas pastāv. Tātad pasaule nav pašradusies. Tai ir sākuma punkts, aiz tās radīšanas stāv augstāks iemesls un mērķis. Tai ir racionāls iesākums un noteikta kārtību, kas tur visumu harmonijā.
Cilvēks novēršas no Dieva
Tomēr cilvēks nav palicis tajā tuvumā ar Dievu, kuram viņš tika radīts. No paaudzes paaudzē cilvēki ir dzīvojuši tā, it kā Dieva nebūtu, meklējot savu ceļu, savu taisnību un savus dievus.
Jau Ābrama dzīvē redzam, ka Dievs aicina cilvēku atpakaļ pie Sevis. Ābrams ticēja Dievam un paļāvās uz Viņu, un šī ticība viņam tika pieskaitīta par taisnību. Tā sākas Dieva derības ceļš — Dievs meklē cilvēku, kurš atsaucas Viņa balsij.
Vēlāk Dievs deva cilvēkiem likumu — nevis tāpēc, lai cilvēks ar saviem spēkiem kļūtu pilnīgs, bet lai cilvēks ieraudzītu Dieva svētumu un savu patieso stāvokli Viņa priekšā.
“Es esmu Kungs, tavs Dievs. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.”
Dievs nav abstrakta ideja
Dievs nav nekas abstrakts, neskaidrs vai tāls tiem, kuri Viņu meklē. Viņu var iepazīt, bet ne pēc cilvēka noteikumiem. Cilvēkam ir jānostājas Dieva priekšā patiesībā — ar savu vainu, savu grēku un savu vajadzību pēc piedošanas.
Jaunā derība saka, ka visi cilvēki ir grēkojuši un ir vainīgi Dieva priekšā. Grēks nav tikai atsevišķa kļūda vai slikta rīcība. Tas ir cilvēka novēršanās no Dieva — no Tā, kurš viņu radīja un deva viņam dzīvību.
Tāpēc cilvēkam nepietiek tikai ar zināšanām par Dievu. Viņam ir vajadzīga izlīgšana ar Dievu.
Ceļš pie Dieva
Dievs nav atstājis cilvēku bez cerības. Jaunā derība rāda, ka Dievs atvēra ceļu pie Sevis caur Savu Dēlu, Jēzu Kristu. Viņš nāca pasaulē, dzīvoja bez vainas, nomira pie krusta un uzņēmās cilvēka grēku nastu.
Tādā veidā Dievs cilvēkam dod iespēju saņemt piedošanu un jaunu dzīvi. Nevis tāpēc, ka cilvēks pats būtu sevi izglābis, bet tāpēc, ka Dievs pats ir pienācis cilvēkam klāt.
Atbildēt Dievam nozīmē pārlikt savu paļāvību no sevis uz Jēzu Kristu, atzīt savu vainu Dieva priekšā, lūgt piedošanu un sākt jaunu dzīvi, sekojot Kristum.
- Pārlikt savu paļāvību no sevis uz Jēzu Kristu.
- Atzīt savu vainu Dieva priekšā un lūgt Viņa piedošanu.
- Sirdī apņemties sākt jaunu dzīvi, sekojot Jēzum Kristum.
Jaunā derība šo jauno dzīvi saista ar Svētā Gara darbu cilvēkā. Dievs ne tikai piedod, bet arī dod cilvēkam Savu Garu, lai viņš vairs nebūtu viens.
Dievs nav tikai visa sākums. Viņš ir Tas, kurš vēl joprojām aicina cilvēku atgriezties pie Viņa.
Lasīt arī: Jāņa liecības sākums